14.02.2024 11:59

Latvijas nacionālā aviokompānija “airBaltic” Rīgas lidostā būvēs kravas angāru “Baltic Cargo Hub”, aģentūru LETA informēja “airBaltic” pārstāvji.

 

Angāra platība būs 6895 kvadrātmetri, tostarp aptuveni 5000 kvadrātmetri tiks atvēlēti kravu apstrādes telpām un aptuveni 2000 kvadrātmetri – biroju telpām. Tāpat jaunbūvei būs tieša piekļuve kravu apkalpošanas peronam, padarot kravu importa, eksporta un tranzīta procesus ātrus un vienkāršus.

 

“airBaltic” pārstāvji aģentūrai LETA neatklāja jaunajā kravu angāra plānoto investīciju apjomu, jo šī informācija esot konfidenciāla.

 

Jaunais angārs būs aprīkots ar pusautomātisko kravu apstrādes iekārtu – materiālu apstrādes sistēmu (MHS) ar pasta šķirotāju, kas uzlabošot apkalpošanas efektivitāti kravu pārvadājumiem gan pasažieru lidmašīnās, gan specializētajos kravas gaisa kuģos. Savukārt centra konstrukcijā ir integrētas būtiskas funkcijas Pārtikas un veterinārajam dienestam un muitas kontroles punktam, norāda kompānijā.

 

Pērn “airBaltic” piegādāja vairāk nekā 9400 tonnas kravu un pasta sūtījumu, bet topošais “Baltic Cargo Hub” ievērojami palielinās kompānijas kravu apstrādes kapacitāti lidostā Rīga, ļaujot apstrādāt līdz 45 000 tonnu kravu gadā, informē “airBaltic” prezidents Martins Gauss.

 

Kompānijā norāda, ka patlaban Latvijā aviācijas kravu pārvadājumu apjoms aptver četras galvenās darbības jomas – augstvērtīgu preču eksports un imports, pasta un e-komercijas sūtījumu pārvadājumi, aviācijas kravu tranzīta pakalpojumi un nemilitāro preču tranzīts.

 

Starptautiskā līmenī aviācijas kravu pārvadājumi veido 1% no tirdzniecības apjoma un 35% no tās vērtības, demonstrējot, ka valstis ar attīstītiem gaisa kravu tīkliem gūst ievērojamu ekonomisku labumu, papildina “airBaltic” pārstāvji.

 

LETA jau rakstīja, ka “airBaltic” uzvarēja Rīgas lidostas 2020.gada novembrī izsludinātajā konkursā par zemes iznomāšanu un multimodāla loģistikas centra celtniecību, savukārt zemes rezervēšanas līgumu ar Rīgas lidostu aviokompānija parakstīja 2021.gada aprīlī.

 

“UPB nams” ietilpst “UPB” grupas sastāvā un nodarbojas ar sabiedrisko, komerciālo, industriālo, sporta un cita tipa ēku būvniecībā, kā arī strādā “Design & Build” jeb apvienotajos projektēšanas un būvniecības projektos.

 

2022.gadā “UPB nams” strādāja ar 24,115 miljonu eiro apgrozījumu un cieta sešu miljonu eiro zaudējumus. “UPB nams” reģistrēts 2007.gadā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 167 832 eiro. Uzņēmuma īpašnieks ir “UPB”, kuras patiesie labuma guvēji ir Uldis Pīlēns, Māris Mors un Madara More, liecina informācija “Firmas.lv”.

 

Jau ziņots, ka 2023.gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2022.gadā, “airBaltic” koncerna apgrozījums palielinājās par 40,8%, sasniedzot 510,632 miljonus eiro. “airBaltic” pērn deviņos mēnešos strādāja ar 9,122 miljonu eiro peļņu pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

 

 

“airBaltic” ieņēmumi pagājušajā gadā kopumā, pēc provizoriskiem datiem, varētu būt pārsnieguši 668 miljonus eiro, kas ir par 34% vairāk nekā gadu iepriekš. Peļņas rādītāji vēl nav publiskoti.

 

Lidsabiedrība 2023.gadā veica vairāk nekā 44 000 lidojumu, kas ir par 18% vairāk nekā gadu iepriekš, un pārvadāja aptuveni 4,5 miljonus pasažieru, kas ir par 36% vairāk nekā 2022.gadā.

 

“airBaltic” koncerna apgrozījums 2022.gadā bija 500,17 miljoni eiro, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā 2021.gadā, bet kompānijas zaudējumi samazinājās 2,5 reizes – līdz 54,219 miljoniem eiro.

 

Latvijas valstij pieder 97,97% “airBaltic” akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam “Aircraft Leasing 1” – 2,03%.

Aviokases