Daudzo "airBaltic" līdzšinējā akcionāra "Baltijas aviācijas sistēmas" (BAS) meitas uzņēmumu pārņemšana atpakaļ "airBaltic" paspārnē notiek bez aizķeršanās un to plānots noslēgt 15.decembrī, Latvijas Televīzijas raidījumā "De facto" svētdien uzsvēra valdības konsultantu "Prudentia" valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš.

"BAS mālēšana, ja tā var izteikties, par kaut kādu nopietnu spēlētāju, kuram ir kaut kādi nopietni aktīvi, ir stipri pārspīlēti. Valsts ir atguvusi, respektīvi, "airBaltic" ir pilnībā atguvis visas preču zīmes, tās pilnībā pieder tagad atpakaļ "airBaltic", kā tam jābūt. Tās ir ieķīlātas par labu Finanšu ministrijai kā kreditoram. "airBaltics jau pirms 3.oktobra bija sācis insorcēt atpakaļ tos pakalpojumus, ko Flika kunga laikā bija pieņemts lēmums autsorcēt tām visām daudzajām BAS struktūrām, kas tur bija sadibinātas. Patiesībā BAS ir pilnībā atkarīgs no "airBaltic". Un "airBaltic" ir tas, kas pieņem lēmumus, ko, ar ko, kur viņš vēlas organizēt," raidījumā uzsvēra Krastiņš.

Valdība arī cer, ka nacionālajai lidsabiedrībai izdosies atrast stratēģisko investoru – nopietnu aviokompāniju, kas ir ieinteresēta "airBaltic" attīstībā. Izredzes atrast investoru Latvijas lidsabiedrībai esot labas- šobrīd jau notiekot sarunas ar vairākiem potenciālajiem partneriem, informē raidījums. Tās varētu noslēgties aptuveni gada laikā.

"Mēs nerunājam par finanšu investoriem no ārzonām, kas ir ar nezināmu reputāciju, ar nezināmu naudas izcelsmi un nezināmiem nākotnes plāniem. Tas ir pirmais un galvenais kritērijs, kas ir valsts interesēs," intervijā "De Facto" norādīja Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss.

Ar kurām kompānijām tieši notiek sarunas, pagaidām gan netiek atklāts, Matīss vienīgi uzsver – sarunas ir ļoti konkrētas un notiek ar vairākiem pretendentiem.

No prognozēm par aviokompānijā vēl ieguldāmo summu ilgtermiņā no valsts, Satiksmes ministrija un arī šajā darījumā valdību konsultējošais uzņēmums "Prudentia" izvairījies, vien atkārtoti uzsverot, ka valsts solījusi aviokompānijā līdz gada beigām ieguldīt 41,6 miljonus latu, informē "De Facto".

Sarunās ar Starptautisko Valūtas fondu vienošanos par papildus izdevumiem esot iespējams panākt. "Valūtas fondam nav intereses aizstāvēt Latvijas ekonomiku, valūtas fondam ir intereses saņemt atpakaļ savu naudu. Mums, protams, ir drīzāk jādomā par savām interesēm. Tā kā es domāju šeit mūsu pozīcija ir korekta un pamatota, un mēs arī turpināsim viņu aizstāvēt," norāda Krastiņš.

Bijušais satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) atzīst – ņemot vērā jauno situāciju, iespējams, kompānijas biznesa un restrukturizācijas plānu nāksies mainīt. Bet jebkurā gadījumā par tālāko virzību skaidrībai jābūt ne vēlāk kā janvārī.