Uzņēmumu reģistrs (UR) nav reģistrējis izmaiņas AS "Air Baltic Corporation" ("airBaltic") padomē, informēja UR.

UR šā gada 6.decembrī saņēmis "airBaltic" pieteikumu par izmaiņu reģistrēšanu komercreģistrā komercsabiedrības padomes sastāvā.

Pārbaudot kompānijas iesniegtos dokumentus, UR konstatēja, ka sabiedrībai, pamatojoties uz Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes šā gada 22.novembra lēmumu, ir piemērots nodrošinājuma līdzeklis - visa veida pārreģistrācijas aizliegums, kas uz šī lēmuma pieņemšanas brīdi nav atcelts.

Visa veida pārreģistrācijas aizliegums attiecībā uz komercsabiedrībām sevī ietver aizliegumu jebkāda veida ierakstu grozīšanai komercreģistrā vai jaunu dokumentu pievienošanai komercsabiedrības reģistrācijas lietai. Nodrošinājuma līdzeklis, ar kuru piemērots visa veida pārreģistrācijas aizliegums, ir tiesisks šķērslis, kas liedz izdarīt jebkādus ierakstus komercreģistrā "airBaltic" lietā. Līdz ar to UR nav veikusi "airBaltic" pieteiktās izmaiņas sabiedrībā.

UR norādīja, "airBaltic" valde šā gada 5.decembrī ir iesniegusi uzņēmuma padomes locekļu sarakstu, kurā norādīts padomes locekļu sastāvs pēc izmaiņām piecu padomes locekļu sastāvā, taču no šā gada 28.novembra kārtējās akcionāru sapulces protokola izraksta redzams, ka ir ievēlēta padome sešu padomes locekļu sastāvā.

Tāpat iesniegtajā 28.novemra akcionāru sapulces protokola izrakstā nav norādīta sapulces darba kārtība, līdz ar to UR secina, ka akcionāru sapulces protokols nav noformēts atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Ņemot vērā minēto, UR nolēma atlikt izmaiņu reģistrēšanu komercreģistrā, kā arī tika noteikts līdz 2012.gada 15.februārim novērst trūkumus.

Kā ziņots, Satiksmes ministrija (SM) vērsās Valsts policijā ar lūgumu pārskatīt UR uzlikto liegumu visa veida pārreģistrācijas darbībām Latvijas nacionālajā lidsabiedrībā "airBaltic".

Kā biznesa portālu "Nozare.lv" informēja ministrijā, pašreizējais pārreģistrācijas liegums gan neesot šķērslis darboties jaunajai "airBaltic" padomei, jo reģistrācijas komercreģistrā neesamība "ir trūkums, nevis šķērslis padomes darba veikšanai".

Komerclikums paredz, ka padomes loceklis amatā stājas ar ievēlēšanu. Līdz ar to padome ir lemttiesīga un darboties spējīga no ievēlēšanas brīža, norāda SM pārstāvji.

Jau ziņots, ka 28.novembra akcionāru sanāksmē "airBaltic" padomē tika ievēlēts Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš, kurš kļuvis arī par padomes priekšsēdētāju.

Liepiņš padomē iecelts, jo no amata atkāpās Karls Ginters Solingers. Darbu padomē turpināja valsts izvirzītie pārstāvji - Nikolajs Sigurds Bulmanis, Gints Kiršteins un Raitis Tukāns.

Kā ziņots, Latvijas valsts ieguvusi 99,8% aviokompānijas "airBaltic" akciju un sāktas sarunas ar vairākiem potenciālajiem stratēģiskajiem investoriem.