Ja Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" privātais akcionārs "Baltijas Aviācijas sistēmas" (BAS) nespēs pildīt savus solījumus, valsts ir gatava pārņemt privātā akcionāra saistības un veikt visu nepieciešamā kapitāla iepludināšanu kompānijā. Līdz ar to varēs uzskatīt, ka šī banku krīze ap "Latvijas Krājbanku" un "Snoras" skars vairāk akcionārus nekā kompāniju "airBaltic", norāda kompānijas padomes priekšsēdis Gints Kiršteins.

Viņš arī paziņo, ka jau tagad ir skaidrs, ka "airBaltic" neatdos savas dominējošās pozīcijas tirgū, bet tikai nedaudz pārgrupēsies.

Kiršteins skaidro, ka "airBaltic" pozīcijas pēc "Latvijas Krājbankas" un "Snoras" banku kraha nav īpaši mainījušās, jo aviokompānijai "Latvijas Krājbankā" neatradās lielas naudas summas. Problēmas esot sagādājis tas, ka norēķinu sistēma internetā autorizēja karšu maksājumus caur "Latvijas Krājbanku", un tas nozīmēja, ka sākumā nebija iespējams nopirkt biļetes. "Šo jautājumu uzņēmuma vadība atrisināja ļoti veiksmīgi, un varam uzskatīt, ka šie notikumi satricināja "airBaltic" ikdienas ritmu, taču nekādas paliekošas sekas neizraisīja," uzsver Kiršteins.

Kā ziņots, 3.oktobrī pēc vairāku mēnešu neskaidrības par "airBaltic" turpmāko attīstību un akcionāru savstarpējām nesaskaņām tika parakstīta vienošanās par nosacījumiem "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanai, Latvijas valstij un "Baltijas Aviācijas sistēmām" lidsabiedrībā ieguldot 153 miljonus eiro (107,1 miljonu latu). "airBaltic" akcionāru vienošanās līgumu parakstīja arī kreditori, tai skaitā banka "Snoras" un "Latvijas Krājbanka".

Novembra sākumā Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS "Air Baltic Corporation" ("airBaltic") privātais akcionārs SIA "Baltijas Aviācijas sistēmas" (BAS) aviokompānijas kontā ieskaitīja visus aizdevumam paredzētos līdzekļus 14 miljonu latu apjomā. Iepriekš "airBaltic" valsts akcionārs ieskaitīja lidsabiedrības kontā 5,2 miljonus latu. Līdz ar to vienošanās paredz, ka valstij "airBaltic" kontā kā aizdevums jāieskaita vēl 10,8 miljoni latu. Finanšu līdzekļi "airBaltic" nepieciešami, lai segtu degvielas un rezerves daļu iegādes, lidmašīnu līzinga, darbinieku atalgojuma, kā arī tehnikas uzturēšanas izdevumus.

Pēc "Nozare.lv" aprēķiniem, abiem akcionāriem kopā pamatkapitāla palielināšanai vēl lidsabiedrības kontā jāieskaita 77,1 miljons latu. Valstij no šīs summas atbilstoši akciju skaitam jāieskaita 52,6%, bet privātajām akcionāram - 47,2%.

Kā ziņots, oktobrī ilggadējais kompānijas vadītājs Bertolts Fliks pameta amatu, jo to paredzēja akcionāru vienošanās.

Jaunais "airBaltic" prezidents Martins Gauss, kurš darbu sāka 1.novembrī, plānu kompānijas turpmākajai darbībai sola trīs mēnešu laikā.

"Latvijas Krājbanka" ir izsniegusi kredītu "airBaltic", taču patlaban tajā ir konstatēts līdzekļu iztrūkums ap 100 miljoniem latu. Latvijas valdība patlaban gaida Lietuvas lēmumus par mātes uzņēmuma bankas "Snoras" nākotni un tikai tad lems par tālāku rīcību ar AS "Latvijas Krājbanka".

"Air Baltic Corporation" ir dibināta 1995.gadā. Aviokompānijas galvenie akcionāri ir Latvijas valsts (52,6%) un "Baltijas Aviācijas sistēmas" (47,2%). "Baltijas Aviācijas sistēmas" vienādās daļās pieder bijušajam lidsabiedrības vadītājam Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai "Taurus Asset Management Fund Limited".

Saistītie raksti