Apmēram gada laikā varētu stabilizēt situāciju nacionālajā aviokompānijā "airBaltic", intervijā laikrakstam "Diena" saka lidsabiedrības kreditora "Latvijas Krājbankas" ("Krājbankas") vadītājs Ivars Priedītis.

"Vispirms paies laiks līdz restrukturizācijas plāna izstrādei, biznesa modeļa izvēlei, kas varētu notikt līdz gada beigām. Tad jārunā ar līzinga devējiem un jāsaprot, cik daudz un kādas lidmašīnas mums vajadzīgas. Pasažieru tranzīta plūsmas noteikti jāsaglabā. Ceru, ka nākamvasar situācija kļūs labāka, cilvēki pirks biļetes uz "airBaltic" reisiem. Protams, daudz atkarīgs no degvielas cenu dinamikas, saka Priedītis.

Jautāts, vai būtu jāmeklē kāds partneris "airBaltic" attīstīšanai, "Krājbankas" vadītājs nosaka, ka vispirms valstij jāatbild uz jautājumu, vai tā vēlas palikt šajā biznesā. "Varbūt uzņēmuma akcijas jākotē biržā, iespējams, nākotnē partneris no avionozares var palīdzēt aviokompānijai attīstīties. Man subjektīvi šķiet, ka valstij ar šo biznesu tomēr nodarboties nevajag," saka Priedītis.

Runājot par gaidāmām pārmaiņas "Krājbankā", tās vadītājs sacījis, ka nupat palielināts kredītiestādes kapitāls par 10 miljoniem latu. Tam neesot nekāda sakara ar "airBaltic", apgalvo Priedītis.

Šā gada beigās vai nākamā gada sākumā varētu sekot vēl viena kapitāla palielināšana. "Runa ir par ārvalstu partnera piesaisti, kas gan nebūs ar lielu akciju skaitu, kontroli noteikti saglabās esošie īpašnieki," saka "Krājbankas" vadītājs.

Jau ziņots, ka šīs pirmdienas vakarā oficiāli parakstīta vienošanās par nacionālās aviokompānijas "airBaltic" glābšanu, un starp parakstītājiem ir vairāki ārzonu uzņēmumi, kas jau iepriekš publiski minēti saistībā ar lidsabiedrību, viens līdz šim nezināms uzņēmums, kā arī ar Krievijas izcelsmes miljonāru Vladimiru Antonovu saistītā Lietuvas "Snoras" banka un Krievijas "Investbank".

Saskaņā ar "airBaltic" akcionāru - valsts un "Baltijas aviācijas sistēmu" (BAS) - vienošanos tiek izbeigts valstij neizdevīgais akcionāru līgums un veikti nepieciešamie ieguldījumi aptuveni 100 miljonu latu apmērā lidsabiedrības pamatkapitālā.

Valsts kopējais ieguldījums būs 57,6 miljoni latu, finansējums tiks nodrošināts kā Valsts kases aizdevums ar iespēju to vismaz daļēji kapitalizēt. Līdzekļi paredzēti operatīvo zaudējumu segšanai, kas ir šogad un daļēji paredzēti nākamgad. Daļu esot gatavība novirzīt arī flotes modernizācijas vajadzībām.