Valdība ir sagatavojusi vienošanās projektu par nacionālās lidsabiedrībais "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu, kas paredz no valsts puses ieguldīt aviokompānijā 57,6 miljonus latu, bet no privātā akcionāra "Baltijas Aviācijas sistēmas" (BAS) puses - 50 miljonus latu. Valdības un BAS vienošanās projekts arī paredz lauzt veco akcionāru līgumu, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistus informēja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Pēc valdības slēgtās sēdes premjers Valdis Dombrovskis (V) skaidroja, ka valsts naudu ieguldīs tikai, ja privātais akcionārs – BAS - līdz ceturtdienai, 29.septembrim izpildīs visas valdības izvirzītās prasības: nomainīt pašreizējo lidsabiedrības prezidentu Bertoltu Fliku vadītāja krēslā, mainīt statūtus, lauzt iepriekšējo akcionāru līgumu un citus.

Visi valdības nosacījumi BAS valsts naudas ieguldīšanai ir uzskaitīti vienošanās projektā, kas ir ļoti apjomīgs dokuments, portālam "Delfi" skaidroja Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Anrijs Matīss. Vienošanās projektā paredzētajos nosacījumos ir gan tie, kurus BAS ir nodrošinājis, gan tie, kā izpilde vēl ir procesā – arī apliecinājums par privātā akcionāra maksātspēju un naudas esamību ieguldīšanai pamatkapitālā.

Ceturtdien paredzēta "airBaltic" akcionāru sapulce, līdz kurai ir jāparaksta līgums par pamatkapitāla palielināšanu. No valdības puses parakstīt vienošanos pilnvarots satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

"Lēmums ir pieņemts, tagad BAS jāizpilda visi nosacījumi," sacīja premjers. Lai finansētu ieguldījumu lidsabiedrības pamatkapitālā plānots ņemt aizņēmumu Valsts kasē, ar iespēju pēc tam to kapitalizēt – pārvērst ieguldījumu uzņēmuma akcijās. Aizdevuma sniegšana "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanai ir saskaņota ar Finanšu ministriju.

Aizdevums gan tiks pārvērsts ieguldījumā tādā gadījumā, ja BAS būs izpildījis visus parakstītās vienošanās nosacījumus, ko SM kopā ar piesaistīto finanšu konsultantu "Prudentia" vērtēs pēc kāda laika, piebilda SM valsts sekretārs.

Augulis preses konferencē sacīja, ka valdības un BAS vienošanās projekts paredz lauzt veco lidsabiedrības akcionāru līgumu. Jauns akcionāru līgums netiks slēgts, un "airBaltic" darbosies pēc Komerclikuma normām, kas ļaus valstij atgūt kontroli pār uzņēmumu atbilstoši akciju daļām, jo valstij ir vairākums.

Tāpat paredzēts mainīt statūtus, nosakot, ka valdē ir trīs nevis viens valdes locekļi un pieci padomes locekļi tāpat kā līdz šim. Jaunu valdes un padomes sastāvu plānots apstiprināt akcionāru sapulcē ceturtdien. Amatpersonu meklēšana valdei un padomei notiks paralēli līdz akcionāru sapulcei.

Augulis skaidroja, ka vienošanās paredz arī – Fliks nebūs juridiski saistīts ar "airBaltic", vismaz ne kā amatpersona.

Finanšu konsultanta "Prudentia" pārstāvis Kārlis Krastiņš sacīja, ka otrdien pieņemts svarīgs lēmums, taču ir ļoti maz laika līdz ceturtdienai, kad ar BAS "jāvienojas par atsevišķiem nosacījumiem" , ko paredz otrdien valdībā akceptētais vienošanās projekts.

Viņš sacīja, ka pēdējās dienās privātais akcionārs BAS ir mainījis savu darba stilu un iesniedzis valdības prasītos papildus dokumentus, kas apliecina viņa vēlmi stādāt kompānijā. "Ja pretējā puse būs ātra, tad varēsim glābt "airBaltic"," sacīja Krastiņš.

Jau ziņots, ka valdība par iespējām glābt finanšu grūtībās nonākušo nacionālo lidsabiedrību aktīvi lemj jau vairāk kā mēnesi. Pēdējā valdības sēdē ceturtdien valdība nolēma prasīt privātajam "airBaltic" akcionāram – BAS – garantijas par spējām palielināt aviosabiedrības pamatkapitālu, jo iepriekš finanšu konsultants "Prudentia" paziņoja, ka ir tikai čaula un tam nav naudas ieguldījumiem "airBaltic".

BAS pēc valdības pieprasījuma arī atklāja, ka ir otrais patiesais labuma guvējs šajā uzņēmumā. 50% BAS pieder Flikam, bet 50% - Bahamu salās reģistrētajai firmai "Taurus Asset Management", kurā kā patiesais labuma guvējs pieteicies Krievijas finansists Andrejs Rudeško, kurš arī apliecinājis BAS gatavību ieguldīt aviokompānijas pamatkapitālā aptuveni 50 miljonus latu. Otru daļu, proporcionāli savām akcijām, būtu jāiegulda valstij.

Valdība jau kopš augusta izskata vairākas lidsabiedrības glābšanas iespējas. Augusta nogalē valdība nolēma piedalīties aviokompānijas glābšanā - vai nu pilnībā pārņemot kompāniju valsts rokās, vai ieguldot vairākus miljonus latu pamatkapitālā -, taču izvirzot vairākus nosacījumus: ir jānomaina līdzšinējais kompānijas menedžments, tostarp Bertolts Fliks prezidenta amatā, un, ja lidsabiedrības akcionāru struktūra nemainās, tad ir arī jāgroza statūti un jāmaina akcionāra līgums, lai palielinātu valsts ietekmi kompānijā, un "airBaltic" jāsaglabā Rīga kā sava bāzes lidosta. Septembra sākumā valdība nolēma piedalīties pamatkapitāla palielināšanā.

"airBaltic" lielākie akcionāri ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un BAS ar 47,2% akciju, kas tās 2009.gada sākumā iegādājās no SAS.