Rīgas lidostas šefs sola cīnīties, 'lai 'airBaltic' mums būtu'
30.08.2011 07:48
Lielas lidostas attīstība nav iedomājama bez sava nacionālā aviopārvadātāja, tāpēc starptautiskās lidostas "Rīga" vadība "no savas darīs visu, lai (nacionālā lidsabiedrība) "airBaltic" mums būtu", otrdien intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" saka lidostas valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.
Vērtējot lidostā gadā apkalpojamo cilvēku skaitu, Luhse norāda: mūsu prognoze – 20 miljoni cilvēku Rīgai ir krietni par daudz, bet līdz 7 miljoniem pasažieru ļoti droši var aiziet tuvāko piecu gadu laikā. Ja ļoti paveicas – var sasniegt 12 miljonus.".
"Tagad mums ir divi miljoni tranzītpasažieru un trīs miljoni savējo. Pēc citu valstu pieredzes un teorētiski vēl varam izaugt par trim miljoniem savējo. Tālāk mēs netiekam, vairāk var izdarīt tikai "airBaltic" vai līdzīgs pārvadātājs ar tranzītu," stāsta lidostas vadītājs.
Šobrīd "airBaltic" nodrošina 1,9 miljonus tranzītpasažieru gadā, stāsta Luhse: "Viņi, piemēram, lido no Baku uz Briseli vai Vāciju caur Rīgu, kur caurmērā uzturas dažas stundas, padzer kafiju, pat neiziet no lidostas. Un uz to arī lidostas izaugsme ir tendēta."
Lidostas šefs piebilst, ka Rīgai ir divi tranzītpasažieru pārvadātāji – "airBaltic" un"Uzbekistānas aviolīnijas" ar 3000 pasažieru mēnesī caur Rīgu uz Ameriku. "Neviena cita aviokompānija, kas nebūs nacionāla, Latvijā tranzītu netaisīs. Ar tranzītpārvadājumiem nodarbosies tikai nacionālā kompānija. Zemo cenu aviokompānijas arī tranzītu netaisa. Pat kategoriski atsakās," apgalvo Luhse.
"Piemēram, Tallinas lidostā gadā apkalpo nepilnus divus miljonus cilvēku. Bet "airBaltic" tranzītā apkalpo vairāk nekā visa Tallina kopā. (..) Pēc manas saprašanas, ja nebūs "airBaltic", nebūs Rīgas lidostā 10 miljoni pasažieru apgrozījuma," uzskata Luhse, kurš sola darīt visu, lai lidsabiedrība nepamestu Rīgu.
Lidostas šefs arī atzīst, ka savā darbā jūt arī "politisko pusi", un, "saimnieciskos jautājumus risinot, tā ir problēma". "Piemēram, tagad mums ir jāsaskaņo lidostas ''Rīga'' termināļa attīstības projekts. No otras puses, ir arī "airBaltic" projekts. Nepieciešama politiskā izšķiršanās. Skaidras atbildes pagaidām nav," stāsta Luhse.
Luhse uzsver, ka "mums kā biznesa struktūrai jābūt skaidram attīstības virzienam". Premjers Valdis Dombrovskis (V) pēc aprīļa tikšanās pagarināja pārdomu laiku līdz septembrim, lai gan lidosta uzskata, ka "esam savu mājas uzdevumu sagatavojuši".
"Tur atkal politika pa vidu, jo ir ministri, kuri atbalsta vienu vai otru projektu. Ja valdībā tiks pieņemts "airBaltic" variants, kas paredz pilnīgi jauna termināļa būvi, tad lidostai paliks tikai skrejceļš," klāsta Luhse, kurš gan uzsver – tādā gadījumā vismaz zināšot, kā rīkoties tālāk.
Kā skaidro Luhse, lidosta sastāv no peļņu nesošā termināļa ar kafejnīcām, veikaliņiem, citām apkalpojošām vienībām un lielus izdevumus prasošā skrejceļa, kas regulāri jātīra, jākopj. "Lielā lidostas "Rīga" ēka paliks pustukša, arī tā prasīs apsaimniekošanas izdevumus. Tāda pusslēpta privatizācija var iznākt," brīdina lidostas šefs. Viņš arī atgādina, ka "tagad "airBaltic" strādā ar saviem "Nort Hub Services" krāvējiem, no kā lidosta negūst trīs miljonus latu ieņēmumu gadā. Viņi īrē no lidostas tikai ģērbtuves."
Jau ziņots, ka "airBaltic" ir nonākusi finanšu grūtības. Aviokompānijas neauditētais 2010.gada pārskats liecina, ka "airBaltic" zaudējumi pērn bija 34,2 miljoni latu. Šobrīd nacionālajai lidsabiedrībai esot pats zemākais pamatkapitāls un pašu kapitāls, salīdzinot ar citām Eiropas aviokompānijām.
Kompānijas padome atbalstīja lēmumu steidzami palielināt aviokompānijas pamatkapitālu par 63 679 065 latiem. No tiem par 30 miljonu latu kapitālu piedāvāts palielināt, konvertējot valsts AS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" un BAS īpašumā esošās lidsabiedrības obligācijas. Savukārt pārējā daļa būtu apmaksa naudā.
Savukārt valdība otrdien pēc aptuveni trīs stundu ilgām diskusijām slēgtajā sēdē nolēma glābt maksātspējas problēmās nonākušo nacionālo lidsabiedrību "airBaltic", vai nu pilnībā pārņemot kompāniju valsts rokās vai ieguldot vairākus miljonus latu pamatkapitālā. Priekšlikumus konkrētai rīcībai valdība no finanšu konsultanta sagaida divu nedēļu laikā, taču jau tagad zināms, ka pašreizējo "airBaltic" prezidentu Bertoltu Fliku valdība nevēlas redzēt aviokompānijas vadītāja krēslā.
