18.08.2011 09:20

Jautājumā par 'airBaltic' pamatkapitāla palielināšanu ir "konceptuāls valdības jautājums", kas būtu jāizlemj vispirms, un tikai tad var sākt domāt par akcionāru līguma grozīšanu un citām detaļām, šādu pārliecību LNT raidījumā "900 sekundes" ceturtdien pauda satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Augulis, kuru trešdien par vilcināšanos iesniegt valdībai Satiksmes ministrijas (SM) priekšlikumus akcionāru līguma maiņai, kā arī ziņas par "airBaltic" finanšu situāciju kritizēja un pieļāva piemērotības amatam izvērtēšanu premjers Valdis Dombrovskis (V), atkārtoti pauda gatavību pamest ministra amatu "ja tas palīdzēs glābt kompāniju".

"Mēs varam iet meklēt to, nezin ko, atnest to, nezin ko," klāstīja Augulis, kurš gan pauda uzskatu, ka viņš "airBaltic" saņēmis sliktā situācijā – bez padomes, bet lēnā garā situāciju izdevies uzlabot. "Jā, protams, situācija droši vien mainījās," komentēja ministrs premjera pārmetumu par to, ka jau pērn kompānijā valsts ieguldīja 15 miljonus latu, par kuru izlietojumu neesot pilnīgas skaidrības, un atkal atgādināja "smago situāciju", kādā "airBaltic" saņēmis un arī "ceļā mestos sprunguļus".

Augulis uzsvēra, ka vispirms valdībai jāizšķiras, vai piedalīties pamatkapitāla palielināšanā, zinot, ka gaidāma budžeta konsolidācijā, bet atzina, ka par valsts naudas ieguldīšanu pats esot skeptisks.

Ja valsts naudu neiegulda, būtu jāveic akciju emisija, "un būtu labi, ka tās iegādājas stratēģisks investors," klāstīja ministrs. Tomēr valstij būtu jāsaglabā vismaz 25,01% akciju, lai "airbaltic" nezaudē nacionālās lidsabiedrības statusu, kā arī jāpanāk, ka bāzes lidosta paliek Rīgā un valsts pārstāvju dalība kompānijas valdē un padomē, uzskata Augulis, norādot, ka tādējādi "akcionāru līgums faktiski tiktu apgriezts otrādi" un būtu izdevīgāks valstij kā mazākuma akcionāram, jo šobrīd to izmanto otrs akcionārs "Baltijas aviācijas sitēmas" (BAS).

Augulis arī norādīja, ka SM "oficiāli rakstiski" neko konkrētu no "airBaltic" prezidenta un BAS līdzīpašnieka Betolta Flika saņēmusi neesot, lai gan Fliks publiski paziņojis, ka piektdien sasauks "airBaltic" padomi, lai lemtu par būtiskām izmaiņām lidsabiedrības komercdarbībā, bet vēlāk arī BAS izsūtīja paziņojumu ar trim piedāvātiem risinājumiem "airBaltic" nākotnei. Kā norādīja ministrs, ar Fliku runā valdības piesaistītie konsultanti "Prudentia".

Augulis arī pauda neizpratni, kāds ir premjera "mērķis novilcināt" valdības sēdi par "airBaltic" pamatkapitālu. "Esam publiskajā telpā dzirdējuši par tikšanos ar ukraiņu oligarhiem, sazvērestības teorijas jau var dažādas izvirzīt," sacīja ministrs.

Jau vēstīts, ka "airBaltic" valdes rosinātais un padomē otrdien atbalstītais priekšlikums paredz uzņēmuma pamatkapitālu palielināt par 63 679 065 latu, un satiksmes ministrs Augulis aicinājis valdību par šo jautājumu lemt jau trešdien ārkārtas sēdē.

Tomēr premjers ārkārtas valdības sēdi sasaukt negrasās un uzskata, ka Auguļa pārmetumi valdībai par kavēšanos izskatīt nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanas jautājumu ir nepamatoti, jo pati Satiksmes ministrija vēl nav izpildījusi priekšdarbus šādam lēmumam. Ja tas "pietiekami īsā laikā" netiks izdarīts, Dombrovskis (V) varētu izvērtēt Auguļa piemērotību ieņemamajam amatam, trešdien žurnālistiem sacīja premjers.

Tikmēr "airBaltic" prezidents Bertolts Fliks sauc valdības attieksmi par destruktīvu un mudinās padomi jau ceturtdien lemt par būtiskām izmaiņām lidsabiedrības komercdarbībā.

Satiksmes ministrija informē, ka no 63,7 miljoniem latu pamatkapitālu 30 miljonu latu apmērā rosināts paaugstināt, konvertējot valsts AS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" un BAS īpašumā esošās lidsabiedrības obligācijas. Savukārt pārējā daļa būtu apmaksa naudā, kas esot nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrības turpmāku darbību un attīstību.

Akcionārs ir saņēmis neauditētu 2010.gada pārskatu, kurā uzrādīti "airBaltic" zaudējumi 34,2 miljonu latu apmērā. Otrdien padome ir pieņēmusi lēmumu un informējusi akcionāru par nepieciešamību steidzami palielināt aviokompānijas pamatkapitālu. Tāpat akcionārs vērsis uzmanību uz lēmuma pieņemšanas atlikšanas iespējamajām sekām attiecībā uz sabiedrības maksātspēju.

Pēc ministrijā teiktā, finansiālā situācija "airBaltic" ir nopietna, un jau martā SM par to esot informējusi Ministru kabinetu. Šobrīd nacionālajai lidsabiedrībai ir pats zemākais pamatkapitāls un pašu kapitāls, salīdzinot ar citām Eiropas aviokompānijām, un, lai nodrošinātu tās turpmāku darbību un attīstību, ir nepieciešams ieguldīt papildu finanšu līdzekļus.

SM informēja, ka valdībai ir iesniegti vairāki iespējamie tālākie sabiedrības attīstības varianti. Viens paredz, ka valsts saglabā vairākuma akcionāra statusu, kas nozīmē valsts ieguldījumu pamatkapitāla palielināšanā. Otrs - valsts samazina savu akciju daļu sabiedrībā, kā arī citi varianti.

"airBaltic" dibināta 1995.gadā, tās lielākie akcionāri ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un BAS ar 47,2% akciju, kas tās 2009.gada sākumā iegādājās no SAS. BAS 50% kapitāldaļu pieder lidsabiedrības prezidentam Bertoltam Flikam, bet vēl 50% - Bahamu salās reģistrētai kompānijai "Taurus Asset Management". Bahamu kompānija kļuva par BAS daļu īpašnieku pērn decembrī.

"airBaltic" 2009.gadā strādāja ar 206,8 miljonu latu konsolidēto apgrozījumu, kas bija par 2% vairāk nekā 2008.gadā, un 11,133 miljonu latu peļņu pretēji 26,678 miljonu latu zaudējumiem 2008.gadā.

 

AvioKases.lv