Jaunās nodevas dēļ lidosta Rīga var pazaudēt 200 tūkstošus pasažieru un zemo cenu aviokompānijas
10.12.2024 11:54
No nākamā gada jaunu nodevu sagaida aviācijas nozare. Valsts nolēmusi, ka jāveido 30 000 tonnu rezerves aviācijas degvielai. Lidosta Rīga brīdina – politiķu rīcības dēļ lidosta var pazaudēt 200 tūkstoš pasažieru un zemo cenu aviokompānijas.
Latvija šobrīd maina veidu, kā glabāt degvielas rezerves. Līdz šim valsts maksāja naftas produktu tirgotājiem, lai tie uzglabātu degvielu pie sevis. Faktiski šie uzkrājumi bija virtuāli. Tagad publisko aktīvu pārvaldnieks “Possessor” pamazām iepērk degvielu no nodevas, ko ikviens pircējs samaksā, uzpildot savu auto. Tie ir septiņi centi litrā. Bet no nākamā gada jaunu nodevu sagaida arī aviācijas nozare.
Valsts nolēmusi, ka jāveido 30 tūkstošus tonnu rezerves aviācijas degvielai. Lidosta Rīga brīdina – politiķu rīcības dēļ lidosta var pazaudēt 200 tūkstoš pasažieru un zemo cenu kompānijas.
Degvielas cena ir viena no būtiskākajām sastāvdaļām, kas ietekmē aviobiļešu dārdzību. Politiķi nolēmuši ieviest jaunu kārtību, kā veidot un apmaksāt aviodegvielas rezerves. Lidosta un citi nozares spēlētāji brīdina, ka tas var būtiski iedragāt Latvijas aviobiznesu.
Aviācijas degvielu tās īpašā sastāva dēļ nevar glabāt pārāk ilgi. Dažu mēnešu laikā tā ir jāizlieto vai arī lidmašīnās to pildīt vairs nevar. Pirms ieliešanas piegādes cisternās, degvielas sastāvs jāfiltrē.
Kā liecina Starptautiskās gaisa transporta asociācijas dati, aviācijas degvielas izmaksas sastāda vislielāko īpatsvaru – aptuveni 30% no aviobiļešu cenas. Zemo cenu kompānijām un arī tām, kas nodrošina tuvos lidojumus, degvielas ietekme uz aviobiļetēm#mce_temp_url# ir vēl lielāka.
Līdz pagājušā gada beigām degvielas rezerves nodevu iekasēja tikai par tām lidmašīnām – satiksmes un privātajām, kas lidoja iekšzemē. No šī gada ir stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumi, ka nodeva jāmaksā par visu – arī starptautiskajiem reisiem. Nodevas apjoms ir 91,26 eiro par degvielas tonnu.
Salīdzinājumam Somija, Lietuva, Anglija, Polija, Horvātija un Īrija šādu maksu nepiemēro. Pārējās valstīs nodevas apmērs variē no 2 līdz gandrīz 22 eiro par degvielas tonnu.
Obligāto rezervju nodeva Eiropā (eiro par tonnu):
Norvēģija 1.87 eiro par tonnu
Rumānija 3.11 eiro par tonnu
Vācija 3.56 eiro par tonnu
Spānija 4.3 eiro par tonnu
Itālija 6.75 eiro par tonnu
Ungārija 7.85 eiro par tonnu
Beļģija 8.54 eiro par tonnu
Igaunija 8.75 eiro par tonnu
Šveice 9.22 eiro par tonnu
Nīderlande 10 eiro par tonnu
Francija 13.34 eiro par tonnu
Portugāle 15.63 eiro par tonnu
Dānija 15.68 eiro par tonnu
Čehija 16.95 eiro par tonnu
Grieķija 20.18 eiro par tonnu
Zviedrija 21.43 eiro par tonnu
Latvija 91 eiro par tonnu
Zigmārs Vestfāls
Biedrības “Latvijas Aviācijas Asociācija” valdes loceklis
“Šis var aizbaidīt lētās aviosabiedrības no Rīgas lidostas projām. Šis var radīt tiešus un ne tikai tiešus – arī netiešus zaudējumus vispār valstij un valsts savienojamībai. Tad, protams, mēs nevaram piekrist šim. Šai gadījumā, ja tie būs 91 eiro, tas nozari īstenībā sagrautu. Tur nav ko daudz aplinkus runāt.”
Starptautiskās lidostas Rīga Aviācijas pakalpojumu un biznesa attīstības departamenta direktore Liene Freivalde norāda, ka – katra papildu maksa, papildu nodeva ļoti kaitē lidostas konkurētspējai. “Aviopārvadātāji ir ļoti jūtīgi uz maksu izmaiņām un viņu pelnītspēja ir ļoti zema. Un attiecīgi katra papildus maksā rada risku, ka samazinās lidojumu skaits no Rīgas un Latvijas savienojumiem,” pauž Freivalde.
Vēl rudenī ekonomikas ministrs “Nekā personīga” apstiprināja – par jauno nodevu ar nozari ir radies strīds. Lai arī “Possesor” nauda būtu bijusi jau jāiekasē, tas visu šo gadu nav noticis.
Oktobrī bija iespējami divi scenāriji – nodevu likt maksāt aviācijas degvielas tirgotājiem vai arī uzlikt papildus nodevu visiem parastās degvielas pircējiem, kas pēc ministra prognozēm būtu salīdzinoši niecīgs apmērs.
Viktors Valainis
Ekonomikas ministrs (ZZS) (1.oktobris, 2024.gads)
“Uz to lielo apjomu, kas ir jāpērk valsts rezervju fondā un jāglabā, tur šis īpatsvars, ja to mazliet pieliekam klāt, neradītu tik būtisku ietekmi kā tas radītu tikai aviācijā.”
Kad Enerģētikas likuma grozījumi, kas regulēs aviodegvielas rezervju veidošanu, nonāca Saeimas Tautsaimniecības komisijā, tur deputāti nobalsoja, ka nodeva jāapmaksā aviācijas degvielas tirgotājiem. Saeimas deputāts no “Jaunās Vienotības” Jānis Patmalnieks norāda: “Mums ir starptautiskas saistības, kuras mēs esam uzņēmušies gan Eiropas Savienībā, gan arī Starptautiskajā enerģētikas aģentūrā.”
Jānis Vitenbergs
Saeimas deputāts (Nacionālā apvienība)
“Tad pārējiem par to ir jāsamaksā – katram sabiedrības loceklim, kurš šobrīd jau septiņus centus par katru litru maksā. Lai maksātu astoņus vai deviņus? Manuprāt, tas nebūtu taisnīgi.”
Saeimas deputāts Andris Kulbergs no “Apvienotā saraksta” ir kritisks par valdības lēmumu. “Manuprāt, tas ir pārāk riskanti šādi pieņemt lēmumu,” viņš norāda. “Kārtējo reizi, kā OCTA gadījumā, mēs pieņemam, aizlaižam cauri, bet pēc tam identificēsim, ka mūs pamet aviācijas kompānijas un pildās blakus valstīs.”
Kā jaunā norma darbosies, pagaidām neviens nevar precīzi pateikt. Speciāli tam līdz nākamā gada martam tapšot jauni Ministru kabineta noteikumi. Ekonomikas ministrija uzskata, ka ir panākts kompromiss – degvielas tirgotājiem atlaista šajā gadā neiekasētā nodeva. Un, ja viņi apņemas rezerves glabāt paši pie sevis, tad nodevas apjoms tiks samazināts uz padsmit eiro.
Tāpat tā būs augstāka nekā kaimiņvalstīs. Turklāt ministrija esot piekāpusies un normu ievieš nevis no janvāra, bet nākamā gada vidus. Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis (ZZS) uzskata, ka šis ir labākais risinājums. “Tas bija labākais risinājums, kas iespējams, nepārliekot viņu radītās saistības uz citiem patērētājiem,” pauž Valantis.
Viktors Valainis
Ekonomikas ministrs (ZZS)
Viktors Valainis
“Bet es domāju, ka bažām par ietekmi uz aviācijas biznesu nevajadzētu būt. Katrā ziņā mēs esam pārliecināti, ka tā ietekme nebūs tāda, kādu to šobrīd viens otrs uzņēmējs mēģina pasniegt.”
Lidostas teritorijā darbojas divas kompānijas, kas piegādā aviācijas degvielu. Kopumā Latvijā to tirgo seši uzņēmumi.
Pagājušajā gadā lidostā uzpildīja 129 177,92 tonnu aviācijas degvielas. Ekonomikas ministrijas un “Possessor’ noteiktais daudzums, kas būtu jāuzglabā, veido ceturto daļu no visa gada patēriņa.
Šo daudzumu pārvēršot, tās ir 581 vilciena cisternas. Aptuveni desmit kravas vilcienu sastāvi.
Rīgas lidosta prognozē, ka neskaidrības ap jauno normu var no Rīgas aizbaidīt zemo cenu aviosabiedrības, kas rēķina katra eiro sadārdzinājumu.
Turklāt “air Baltic” 2025. gada lidojumiem jau ir pārdevusi vairāk nekā 800 000 biļešu no lidostas Rīga, un tajās jaunās nodevas radītais sadārdzinājums nav iekļauts.
Tas nozīmē – “airBaltic” tā dēļ radīsies papildus zaudējumi. Ja stātos spēkā nodeva 91 eiro apmērā, pēc “airBaltic” aprēķiniem pasažieru skaits Rīgas lidostā samazinātos par vismaz 3% jeb vidēji par 112 tūkstošiem pasažieru. Kopā lidosta varētu pazaudēt 200 tūkstoš pasažieru.
Zigmārs Vestfāls
Valdes loceklis biedrība “Latvijas Aviācijas Asociācija”
“[Nekā personīga”: Ir kaut kāda skaidrība – kurus tas viss glabājas, kurš atbildēs par to, kur glabāt, kā no kurienes tiek transportēts?] Diemžēl nē. Mūs uztrauca tas, ka tas joprojām savstarpējo vēstuļu komunikācijas rezultātā nav nekur apstiprināts rakstiski – tas mūs uztrauc.”
Arī Liene Freivalde, VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” Aviācijas pakalpojumu un biznesa attīstības departamenta direktore norāda, ka viens no jautājums par degvielas glabāšanu ir viens no lielākajiem nesapratnes un nepatikas izraisītājiem. “(..) nav bijusi skaidra kārtība un nosacījumi, no kura laika, kāpēc, kur, kurš un cik daudz glabās un kurš un cik par to maksās,” pauž Freivalde.
Starp citu – no nākamā gada visām aviokompānijām jāsāk ilgtspējīga aviācijas degvielas izmantošana. Tas varot samazināt lidmašīnu radītās oglekļa emisijas līdz pat 80%. Bet šī degviela būs dārgāka un arī ietekmēs avio biļešu cenas.